Pirmdienas noderīgās saites

Esmu pavisam izlaidies un kopš pēdējā bloga ieraksta ir pagājis jau  vairāk kā mēnesis. Tā kā vairāk laika acīm redzot būs tikai pēc jaunā gada, tad šoreiz atkal apkopoju dažas interesantas lietas, kas katram var palīdzēt padarīt savu dzīvesveidu zaļāku.

Īpaši aktuāli sievietēm - dažas pašgatavotas kosmētikas receptes: http://www.reuseit.com/take-action/diy-resources/health-and-beauty

Paštaisītā dezodoranta (pareizāk sakot - anti-perspiranta) recepti ir plānots pārbaudīt. Par rezultātiem ziņošu.

Toxic youth - par nereģistrētam un neredzētām ķimikālijām, kas ikdienas kaitē mūsu bērnu veselībai: http://www.utne.com/Mind-Body/Protecting-Children-Against-Chemicals-Developmental-Toxicity.aspx?page=2

Par to, ka etiķis ir īsts mājsaimniecības brīnumlīdzeklis, es jau esmu iepriekš stāstījis. Šeit būs vēl 20 neparasti pielietojumi etiķim: http://ecosalon.com/20-unusual-uses-for-vinegar-253/

Lasīt tālāk...

Ūdens

Venden, Zaķumuiža, Vichy un tā tālāk, un tā joprojām. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar visdažādāko ražotāju fasēto ūdeni pudelēs. Un lai kā es nepūlētos, nekādi nevaru saprast, kāpēc tas tā ir. Paskatīsimies uz to no cenas viedokļa - par Rīgas ūdens piegādāto krāna ūdeni mēs maksājam 0.44 Ls par kubikmetru, tātad 0.00044 Ls (0.044 santīmi) par litru. (Pats, pats, pats, pats) lētākais fasētais dzeramais ūdens veikalā maksā 0.12 Ls/L, tātad tikai 272 reizes dārgāk, kā krāna ūdens. Tad jau laikam cena tā nebūs. Varbūt ūdens kvalitāte? Fasētā ūdens pudelēs, kas tiek dēvēts par 'dzeramo ūdeni', pārsvarā ir pildīts parasts krāna ūdens. Tas pats attiecas arī uz ūdeni, kas pārsvarā tiek piegādāts birojiem. Turklāt arī lielā daļā tā dēvētā minerālūdens sastāvā ir krāna ūdens, kas mākslīgi bagātināts ar minerāļiem. Esmu savulaik vienu vasaru nostrādājis kādā minerālūdens ražotnē un apetīte uz šādu ūdeni man ir pārgājusi. Tad varbūt ērtums? Nezinu gan. Pēc ūdens izdzeršanas paliek pudele, kas aizņem turpat vai pus miskasti, turklāt šāda ērtība maksā krietni par daudz. Turklāt, pudelēs pildīts ūdens ir saražots videi ļoti nedraudzīgā veidā - lai saražotu 1 L ūdens pudelē, ir jāpatērē 3 L ūdens (!!!) ražošanas procesā.

Lasīt tālāk...

Video ceturtdiena - Pyramids of Waste jeb The Light Bulb Conspiracy

Dienas joks: Alfā atvēries jauns veikals, kas savāks jūsu tikko iegādātos mēslus, lai aiztaupītu jums gājienu uz mēslaini pēc pieciem gadiem.

Ja filma, par kuru rakstīju iepriekš bija par to, ka esam kļuvuši par vienreizlietotāju sabiedrību, tad varētu teikt, ka šī ir par to, kādēļ mēs par tādiem esam kļuvuši - par t.s. plānoto nolietojumu.

Viss (gluži kā Holivudas grāvējos) aizsākās ASV, kur ražotāji jau pirms vairāk kā pus gadsimta atrada mūsu vājo vietu - kāri pēc jaunām lietām, un tādējādi arī iespēju, kā sev izdevīgā veidā iekustināt iesūnojušo ekonomiku - ražojot preces ar ierobežotu mūža ilgumu. Un viss sākās ar spuldzītēm...

Lasīt tālāk...

Receptes mājas uzkopšanai

Kāds laiciņš pagājis, kopš pēdējo reizi šeit kaut ko esmu ierakstījis. Tas gan nenozīmē, ka nekas netiek darīts, lai samazinātu atkritumu daudzumu mūsu mājsaimniecībā. Gluži otrādi.

Šoreiz pastāstīšu par pāris mājās gatavotu tīrīšanas līdzekļu receptēm, kas ir izmēģinātas un pārbaudītas pēdējo dažu nedēļu laikā.

Vienu lietu noskaidrosim uzreiz - mūsu ģimenē ar mājas uzkopšanu nodarbojos es, jo mans sāpju slieksnis attiecībā uz to, cik nesakopts drīkst būt mājoklis ir viszemākais. Tas ir ļoti zems. Reizēm varu nostaigāt pa māju ar putekļu sūcēju pat vairākas reizes dienā. Neciešu pa māju staigāt čībās. Gribu staigāt zeķēs un gribu, lai vakarā tās neizskatās it kā es tajās (bez apaviem) būtu aizgājis uz veikalu, tādēļ arī cenšos uzturēt attiecīgu tīrību un tieši tādēļ arī es esmu tas, kurš testē dažādus mājās gatavotus līdzekļus.

Lasīt tālāk...

Cienījamais pastniek!

Cienījamais pastniek! Neadresētus reklāmas sūtījumus šajā pastkastītē lūdzam nemest! Tieši šāds uzraksts nu jau divas - trīs nedēļas rotā mūsu pastkastīti. 

Spams, džankmeils, mēstules - sauciet, kā gribat, bet tās nonāk ne tikai mūsu e-pasta kastītēs, bet arī parastajās. Rimi, Elvi, Prisma, RD Elektronics un Elkor regulāri iesūta savas avīzes. Un lielākā daļa no tām nonāk pa taisno miskastē. Turklāt es pat nezinu, kur atrodams mums tuvākais Elvi! Un vēl jau pārējie nepastāvīgie drazu sūtītāji - interneta kompānijas, auto mazgātavas, kredītiestādes, dažādas ēstuves un beigu beigās arī politiskās partijas! Kam tas viss ir vajadzīgs? Neesmu vēl saticis cilvēku, kas priecātos redzēt šīs reklāmas savā pastkastē. Reti kurš ir tik vientuļš. Protams, retu reizi tādā Rimi avīzē var atrast arī kādu izdevīgu piedāvājumu, bet to taču var apskatīties arī internetā. Priekš kam tērēt papīru!?

Lasīt tālāk...

Par kaķiem u.c. mājlopiem

Dienu dienā pārdomājot, kā ikdienā varētu radīt vēl mazāk atkritumus, ienāca prātā, ka varbūt varētu arī mājdzīvnieka uzturēšanu padarīt videi draudzīgāku. Pirmajā brīdī gan šķita, ka mūsu runcis īsti nekādus atkritumus nerada, ja neskaita barības iesaiņojumu, kaķu smilšu iesaiņojumu un pašas smiltis (lietojam cementējošās, kas diemžēl nav ne ekoloģiski, ne arī veselīgi). Tā kā mūsu kaķis ēd tikai profesionālo sauso barību, tad man pagaidām nav padoma, kā atbrīvoties no barības iesaiņojuma (ja kādam ir idejas, kur dabūt kvalitatīvu barību beramā veidā, esmu gatavs uzklausīt). Smiltis vienmēr ir iesaiņotas kartonā, kas ir relatīvi viegli utilizējams. Tomēr atradās viena pozīcija, kuru bija iespējams uzlabot.

Lasīt tālāk...

Video ceturtdiena - Addicted to Plastic

Šķiet, ka vienā no iepriekšējiem ierakstiem izteicos mazliet neskaidri un izpalika arī secinājums, kā rezultātā radās dažs labs pārpratums attiecībā uz to, ko tad es ar to īsti gribēju pateikt, tādēļ paskaidroju - galvenais, ko gribēju pateikt ir tas, ka mēs esam kļuvuši par vienreizlietotāju (jeb nopērc un izmet) sabiedrību un lielāko daļu atkritumu, kas nonāk poligonos un dabā sastāda tieši produktu iesaiņojums, galvenokārt plastmasa.  Tādēļ eko produktu lietošana vien neko nespēs glābt, ja vien to iesaiņojums netiks minimizēts, padarīts videi daudz draudzīgāks, izmantots atkārtoti un/vai pārstrādāts. Tas ir ražotāju uzdevums, taču der atcerēties, ka milzu korporācijas nesāks kustināt savas resnās pēcpuses, kamēr cilvēki nesāks izrādīt pretestību.

Lasīt tālāk...

Mazās piektdienas tīkla atradumi

Vakar nācās kārtējo reizi ciest no pagātnes grēkiem. Likās jau, ka no visām nevajadzīgajām mantām esmu daudz maz atbrīvojies, tomēr ik pa laikam atrodas kaut kas, ko nevar ne pārdot ne arī kādam atdot par brīvu un ir vienkārši jāizmet mēslainē, jo tādas lietas Latvijā neviens arī nepārstrādā.

Bet ne par to runa. Atkal jau tuvojas nedēļas nogale un atkal esmu apkopojis šo to interesantu.

Eko Getliņu saimniecība

Par to, ka Eko Getliņi ir izveidojuši komposta kaudzi, es padzirdēju jau kādu laiciņu atpakaļ, bet man tika stāstīts, ka tas netiek nekā lietderīgi izmantots un visas gāzes, kas rodas kompostēšanas procesā, tā arī izkūp gaisā. Izrādās, ka nē. Getliņos ganās aitas, audzē tomātus, ražo elektroenerģiju un siltumu. Lūk šādi projekti man patīk.

Lasīt tālāk...

Eko, peko; bio, šmio...

Varētu domāt, ka, ja reiz esmu kļuvis (vai kļūstu) par apzinīgu vides draugu, tad tā sauktie eko/bio produkti man noteikti ir absolūtā topā. Tā vis nebūs. Reizēm gan iegādājos videi draudzīgus produktus, bet esmu pret tiem pietiekami skeptisks, jo monētai, kā parasti, ir divas puses.

Neņemot vērā to, ka šo produktu cena bieži vien ir pārspīlēti augsta tikai tādēļ, ka būt zaļam taču ir tik mūsdienīgi, un neņemot vērā arī to, ka tādi apzīmējumi kā bio, eko, dabīgs utml. Latvijā (par ES nezinu), cik man zināms, nekā netiek reglamentēti, un tādēļ tos var (un tie tiek) karināti klāt pilnīgi visam - kosmētikai, pārtikai, apģērbam, automašīnām (ņemsim par piemēru mūsu pašu Dzintara kosmētiku, kas sevi aktīvi pozicionē tirgū, kā  biokosmētikas ražotāju), bez tā visa ir vēl kas. Ir lietas, pie kurām mēs jau esam tik ļoti pieraduši, ka ikdienā par tām pat neaizdomājamies, bet iegādājoties šādus produktus tām būtu jāpievērš ne mazāk vērības, kā tam, ko šis produkts satur. Reti kurš aizdomājas par to, ka tie ir iesaiņoti plastmasā, kas ir ražota no naftas un kas, visticamāk, nonāks kopējos atkritumos. Reti kurš arī aizdomājas, cik daudz CO2 tiek radīts, lai tos uzražotu un nogādātu līdz veikalam, vai cik daudz saldūdens tiek patērēts ražošanā. Cik daudzi gan pirms kāda produkta iegādes painteresējas, kāda ir uzņēmuma vides politika un kā tā izpaužas praksē?

Lasīt tālāk...

Zemnieku tirdziņi jeb kāpēc ir svarīgi pirkt vietējo produkciju

foto: A. Jansons

Par tās sauktajiem zemnieku jeb lauku labumu tirdziņiem jau daudzkārt un daudz kur ir runāts, bet man tomēr šķiet, ka par tiem var runāt atkal un atkal, jo tie vēl nav gana populāri, kaut gan tajos var atrast īstas pērles, kuras nav atrodamas ne lielveikalā, ne Rīgas tirgus laukumos.

Pastāstīšu par dažiem, kurus pēdējā laikā esmu apmeklējis.

Zemnieku tirdziņš pie t/c Spice.
Iegriezos tajā pirms pāris nedēļām. Tirdziņš izvietots stāvlaukumā starp abām ēkām un atrast to nebūs grūti. Šķiet, ka jau kādā rakstā minēju, ka labākā delikatese, ko tur atradu, bija Latvijā audzētu bullīšu desa. Nebija lēta, bet vismaz no īstas gaļas un sasodīti garda. Bet tas, protams, nebija viss. Atradīsies kaut kas katrai gaumei - ogas, siers, žāvējumi, zivis utt. Ja neko nejaucu, tirdziņš notiek katru piektdienu (no 13:00 - 19:00) un sestdienu (no 10:00 - 17:00). Informācija dažādos avotos gan ir mazliet atšķirīga.

Lasīt tālāk...

Piektdienas noderīgās saites

Tā kā pēdējā laikā rakstāmā man kļūst aizvien vairāk un par visu uzrakstīt vienkārši nav iespējams, tad nolēmu izdarīt to pašu, ko daudzi citi blogeri - padalīties ar dažām saitēm, kurās var atrast noderīgu un interesantu informāciju.

Sākšu ar to, ka šeit ir iespēja nobalsot par plastmasas maisiņu izņemšanu no aprites ES. Būs jāaizpilda neliela (tiešām neliela) anketa par plastikāta maisiņiem veikalos, bio-maisiņu ieviešanu un marķēšanu, un par to, vai jūsuprāt šis jautājums būtu jāregulē nacionālā vai ES līmenī. Iesaku katram izteikt savu viedokli: http://tinyurl.com/6hjs47l

Lasīt tālāk...

Ēdam veselīgāk - olas

Šis būs pavisam īss, bet, iespējams, noderīgs ieraksts, jo izrādās daudzi joprojām nezina, ko nozīmē marķējums uz olām, kaut gan tas ir pavisam vienkārši. Pirmais cipars apzīmē vistu audzēšanas/ dzīvošanas apstākļus, nākamie divi burti (LV) apzīmē izcelsmes valsti un atlikušie cipari ir unikāls ražotāja identifikācijas numurs.

Tātad pats svarīgākais uz olām atrodamais cipars arī ir pats pirmais. Šobrīd uz veikalos nopērkamajām olām ir atrodami cipari no 1 līdz 3, bet ir vēl arī 0. Ko tie nozīmē: 

0 - Organiskās olas. Bioloģiskās lauksaimniecības produkts. 

1 - Brīvās turēšanas apstākļos dētas olas. Tas nozīmē, ka vistām ir iespēja izskrieties ārpus kūts, gluži kā lauku vistām. Tā gan nav bioloģiskā lauksaimniecība, jo tādi aspekti kā, piemēram, vistu barība netiek kontrolēti.

Lasīt tālāk...

Mainam iepirkšanās paradumus

foto: rct.lv

Uzreiz jāteic, ka iepirkšanās iespēju ziņā mums ir ļoti paveicies ar to, kur dzīvojam. Ar kājām mums ir viegli sasniedzami veseli četri regulārie iepirkšanās punkti, tādēļ ir salīdzinoši viegli pieturēties pie bez atkritumiem plāna. Iepērkamies mēs pamatā veikalā Rimi (Origo), veikalā Stockmann, Mildas tirdziņā un Centrāltirgū, tādēļ, kaut gan netiekam gluži pie lauku labumiem no zemnieka, kas audzē burkānus aiz mūsu lauku mājas stūra, izvēles iespējas mums ir gana labas. Iespējams vislabākais papildinājums mūsu iepirkšanās vietu sarakstā ir pagājušā gada vasarā atvērtais Mildas tirdziņš.

Lasīt tālāk...

Atsakāmies, samazinām un izmatojam atkārtoti - plastmasa

cafepress.com

Pirms nedēļas pie mums ciemojās draugi, kas brīnījās, ka mums ir tik mazs atkritumu spainis (burvīga tēma, par ko parunāties ar draugiem). Viņiem mājās esot lielais spainis, kurš teju vai katru dienu esot pilns. Mums mājās ir mazais 5L atkritumu spainis, kuru iznesam reizi 2 - 3 dienās. Tiesa, mums vēl ir atsevišķa 5L miskaste bērnu pamperiem, kas arī ik pa laikam (bet aizvien lēnāk) piepildās. Un tad es nodomāju, ka mums varbūt tiešām ir cerība sasniegt maksimālo mērķi - nulle atkritumu.

To, ka plastmasa ir naftas produkts un tādēļ jau pašos pamatos ir neveselīga, turklāt bojā ēdienu un dzērienu garšu, mēs jau noskaidrojām. Tātad pienācis laiks samazināt tās patēriņu, vai vēl labāk - atbrīvoties no tās pilnībā.

Lasīt tālāk...

Esat izslakuši..?

Pēdējā laikā esmu noskatījies vairākas filmas par vides aizsardzību un tamlīdzīgām lietām, taču ir viena, kuru varu ieteikt noskatīties katram, kas to vēl nav redzējis - Food, Inc.

Par filmu uzzināju pēc tam, kad biju noskatījies Vides faktu 18. jūnija raidījumu, kuru TV biju palaidis garām. Izrādās, ka Vides faktiem ir savs Vimeo kanāls, kur var redzēt visus VF raidījumus.

Lasīt tālāk...

kas mūs tā audzinājis?

Savā pirmajā bez atkritumiem bloga ierakstā teicu, ka negrasos mainīt pasauli vai kādu mācīt, kā jādzīvo, bet pēc piektdienas vakara ir viena lieta, kuru man tomēr gribās pateikt.

Pirms dažām nedēļām draugs izteicās, ka esot noskatījies kādu filmu par atkritumu problēmām Indijā, kur cilvēki burtiski dzīvo paši savos mēslos. Pēc tās noskatīšanās rodoties jautājums, kādēļ vispār censties kaut ko darīt vides jomā un cepties dēļ pāris plastikāta maisiņiem, ja kaut kur relatīvi netālu to ik gadus tiek izmesti miljoniem tonnu?

Lasīt tālāk...

Ļaunā, ļaunā, ļaunā plastmasa

Vienu lietu uzreiz noskaidrosim - plastmasu ražo no naftas, kas nozīmē tikai to, ka, lai kas arī tiktu apgalvots, neviena veida plastmasa nav laba un videi nekaitīga. Plastmasas ražošanai ik gadu tiek patērēti ~ 4% no iegūtajiem naftas resursiem un tā vidē sadalās aptuveni 100 gados, šajā laikā izdalot virkni kaitīgu vielu.

Kopš uzsāku šo projektu, man plastmasa nepatīk aizvien vairāk. Jo īpaši mazie plastmasas maisiņi, no kuriem nekādi nevar atbrīvoties. Nopietni, es tos ienīstu līdz pašiem sirds dziļumiem. Šodien Rimi kasiere atkal vienu tādu man negribot un nemanot iesmērēja.

Bet nu ķersimies pie faktiem. Pārsvarā visi plastmasas iesaiņojumi tiek marķēti ar simbolu, kas izskatās kā trīsstūris, kas sastāv no trim bultiņām, kura iekšpusē ir vai nu cipars no 1 līdz 7 vai burti. Marķējums parasti atrodams iepakojuma apakšpusē un ļauj mums viegli kontrolēt, ko mēs pērkam. Paskatīsimies, ko tad tie visi nozīmē.

Lasīt tālāk...

Kādus 'atkritumus mēs pērkam' un kur tie paliek (2. daļa)

Šajā ierakstā gribēju turpināt par to, kādus atkritumus tad mēs radam savā mājsaimniecībā un sadzīvē vispār. Patiesībā jau biju visu uzrakstījis, bet sākot to visu pārlasīt pašam palika garlaicīgi.

Gribēju rakstīt par dažām pozīcijām, par kurām bieži vien pat neaizdomājamies kā par atkritumiem. Piemēram, par to, kādā veidā un cik daudz CO2 mēs saražojam, bet zem tā ir tik daudz lietu, ka tās praktiski nav iespējams uzskaitīt.

Lasīt tālāk...

Kādus 'atkritumus mēs pērkam' un kur tie paliek

Iepriekšējā rakstā pavisam aizmirsu pieminēt vienu ļoti svarīgu pozīciju, iespējams vissvarīgāko, tādēļ raksts ir mazliet papildināts.

Pirms ieslīgstu filozofiskās pārdomās par konkrētiem pasākumiem, lai samazinātu atkritumu kalnus mūsu mājsaimniecībā, nolēmu vispirms paanalizēt, no kurienes un kādi atkritumi rodas mūsu mājsaimniecībā un kur tie paliek, kad ir veiksmīgi nogādāti mājās.

foto: aprinkis.lv

Plastmasa - vēl tikai pirms dažām nedēļām pēc katras iepirkšanās reizes, tās bija kaudzēm un, to visu izsaiņojot, miskaste bija pilna tikai dažu minūšu laikā - PET pudeles, vakuuma iepakojumi gaļai un cīsiņiem, plastmasas maisiņi katram dārzenim atsevišķi (tie gan nenonāk pa taisno miskastē) utt. PET pudeles mums nav, kur likt (lasi: pārstrādāt), tādēļ tās līdz šim nonāca pa taisno atkritumos. Labākais, ko varam izdarīt - saplacināt pudeli, lai tā aizņem mazāk vietas. Tas gan ir mazs mierinājums. Visi plastmasas, putuplasta utml. iepakojumi, protams, pa taisno nonāk atkritumos. Mazie plastmasas maisiņi sākotnēji tiek saglabāti, bet agri vai vēlu nonāk atkritumos. Plastmasas pudeles no sadzīves ķīmijas reizēm tiek izmantotas saimniecībā.

Lasīt tālāk...

Refuse, Reduce, Reuse, Recycle - un tikai un vienīgi šādā secībā (papildināts)

Skats no loga

Savu jauno blogu acīmredzami esmu uzsācis neīstajā brīdī - laikā, kad visi cepās par jauno prezidentu. Nu neko darīt.

Pirms dažām dienām gadījās paviesoties Zaļās jostas birojā, kur arī paspēju īsumā pastāstīt par savu ideju - mājsaimniecības projektu, uz ko saņēmu atbildi, ka tas jau esot tas pats, ko viņi cenšas cilvēkiem pavēstīt. Tā nu es aizdomājos un secināju, ka (vismaz no malas skatoties) tas tā gluži nav. Jā, tiek runāts par to, ka jāsamazina plastikāta maisiņu (un plastmasu vispār) patēriņš, ka nevajag piemēslot mežus un grāvjus, vajag izvēlēties videi draudzīgākus produktus, pārstrādāt atkritumus utt. Bet es neatceros, kad es būtu dzirdējis kādu sakām, ka ir iespējams dzīvot tā, ka atkritumi netiek radīti nemaz.

Lasīt tālāk...

Par dzīvi bez atkritumiem

Dažādi vides jautājumi mani ir interesējuši jau sen, bet pavisam nesen nejauši uzskrēju kādai interesantai, vienkāršai (un ģeniālai?), atšķirīgai un gaužām loģiskai idejai, kā rūpēties par (savu) apkārtējo vidi.

Bet par visu pēc kārtas. Tā kā dzīvojam pilsētas centrā, mājā,  kur nav iespējas, piemēram, šķirot atkritumus, tādējādi kaut nedaudz ieguldot vides sakārtošanā, nezināju, ko tad īsti mēs varētu darīt, lai realizētu savas rūpes par vidi. Komposta kaudzi dzīvoklī Rīgas centrā arī neizveidosi. Protams, mēs nemetam baterijas atkritumu konteineros, bet speciālajās kastītēs, kas parasti atrodamas lielveikalos, pēc iespējas cenšamies izvairīties no plastmasas maisiņiem (īpaši kaitinoši mazie maisiņi, kuros lielveikalos tiek ievietots pilnīgi viss - no āboliem līdz pat zeķēm) un plastmasas iepakojumiem vispār (par tiem būs atsevišķs stāsts), pēc iespējas nemetam spuldzes (t.s. ekonomiskās) atkritumu konteineros (par to arī vēl ir atsevišķs stāsts), nemēslojam mežā vai uz ielas, nevajadzīgās mantas nododam labdarībai, bet ja mēs pavērojam, kādus atkritumu kalnus mēs radam katru nedēļu, ir skaidrs, ka ar to ir par maz.

Lasīt tālāk...