Kādus 'atkritumus mēs pērkam' un kur tie paliek

Iepriekšējā rakstā pavisam aizmirsu pieminēt vienu ļoti svarīgu pozīciju, iespējams vissvarīgāko, tādēļ raksts ir mazliet papildināts.

Pirms ieslīgstu filozofiskās pārdomās par konkrētiem pasākumiem, lai samazinātu atkritumu kalnus mūsu mājsaimniecībā, nolēmu vispirms paanalizēt, no kurienes un kādi atkritumi rodas mūsu mājsaimniecībā un kur tie paliek, kad ir veiksmīgi nogādāti mājās.

foto: aprinkis.lv

Plastmasa - vēl tikai pirms dažām nedēļām pēc katras iepirkšanās reizes, tās bija kaudzēm un, to visu izsaiņojot, miskaste bija pilna tikai dažu minūšu laikā - PET pudeles, vakuuma iepakojumi gaļai un cīsiņiem, plastmasas maisiņi katram dārzenim atsevišķi (tie gan nenonāk pa taisno miskastē) utt. PET pudeles mums nav, kur likt (lasi: pārstrādāt), tādēļ tās līdz šim nonāca pa taisno atkritumos. Labākais, ko varam izdarīt - saplacināt pudeli, lai tā aizņem mazāk vietas. Tas gan ir mazs mierinājums. Visi plastmasas, putuplasta utml. iepakojumi, protams, pa taisno nonāk atkritumos. Mazie plastmasas maisiņi sākotnēji tiek saglabāti, bet agri vai vēlu nonāk atkritumos. Plastmasas pudeles no sadzīves ķīmijas reizēm tiek izmantotas saimniecībā.

Papīrs - papīrs no vienas puses ir videi draudzīgāks un tas ir atjaunojams materiāls, tādēļ, ja ir izvēles iespēja, izvēlamies papīra iesaiņojumu. Taču es domāju man nevienam nav jāskaidro, kas notiktu, ja visi pēkšņi nolemtu plastmasas vietā produktus iesaiņot papīrā (kartonā). Tādēļ mājsaimniecībā būtu jāsamazina arī šāda veida atkritumus. Šobrīd visa veida papīru (piena u.c. piena produktu iepakojumus, dažādas kartona kastes, sauso brokastu kastes un vēl daudz, ko citu), kuram neatrodas kāds cits pielietojums, sadedzinam krāsnī. Iepakojumi, kuros ir gan papīrs, gan citi materiāli, pirms dedzināšanas tiek pēc iespējas atdalīti. Sadedzināšana gan arī skaitās pārstrāde (atsevišķās attīstītajās ES valstīs liels % atkritumu tiek sadedzināts, lai ražotu siltumu apkurei vai elektroenerģiju), bet par tās lietderīgumu mājas apstākļos noteikti var strīdēties dēļ CO2 izmešiem un izdalītajiem kancerogēniem, jo, atšķirībā no speciālajām sadedzināšanas iekārtām, mūsu krāsnij nav filtru. Iespējams, ka ir pat labāk, ja papīra atkritumi nonāk pie kopējiem atkritumiem, tomēr pagaidām izvēlamies šādu risinājumu.

Stikls -pārsvarā tās ir pudeles un dažāda veida burciņas. Alus pudeles bez sirdsapziņas pārmetumiem nonāk atkritumu konteinerī, kur tās garantēti tiek ātri vien savāktas un nodotas tur, kur paredzēts. Vīna pudeles nonāk atkritumos un diez vai kādam ir vajadzīgas. Stikla sulas pudeles pārsvarā tiek izmantotas atkārtoti mājās gatavotu sulu vai sīrupu glabāšanai. Burciņas ar dažādiem marinētiem utml. produktiem no veikala mūsu mājās nonāk salīdzinoši reti un, ja nonāk, arī tiek izmantotas atkārtoti.

Pārtikas atkritumi - atkritumi, kas paši pa sevi nav kaitīgi. No tiem varētu veidot kompostu un bagātināt augsni vai pat rūpnieciski ražot elektroenerģiju vai siltumu apkurei. Tas gan ir tikai minējums, bet šķiet, ka tie pat varētu sastādīt lielāko daļu mūsu radīto atkritumu, tā kā 98% gadījumu gatavojam un ēdam mājās. Diemžēl, kā lielākai daļai, arī mums tie nonāk kopējos atkritumos kopā ar visām pārējām drazām.
Šeit jāpiebilst, ka komposta veidošana ir viens no pamatakmeņiem, lai radītu mājsaimniecību bez atkritumiem, tādēļ šis jautājums būs jārisina.

Pārējie atkritumi (tai skaitā, bīstamie) - protams, vēl ir daudzas (neskaitāmas) pozīcijas, kuras atsevišķi uzskaitīt pat nav iespējams - baterijas, auto riepas, krāsu/laku bundžas, bērnu autiņi, apģērbs, apavi, dažādu konservēto produktu bundžas un tā tālāk, un tā joprojām. Baterijas, auto riepas un citi atkritumi nonāk pārstrādē. Apģērbs, apavi un pašiem vairs nevajadzīgi sadzīves priekšmeti nonāk labdarībai vai tiek pārdoti. Autiņbiksītes - bez variantiem. Daudzi citi atkritumi - arī bez variantiem.

Apmeklējot lapu atkritumi.lv gan izskatās, ka Rīgā iespējams nodot pārstrādei turpat vai visu. Acīmredzot būs materiāls izpētei.

Ap šo vietu secināju, ka tie nebūt vēl nav visi mūsu radītie atkritumi, tādēļ iepauzēšu. Turpinājums sekos...