svētdiena, 2011. gada 15. maijs

Refuse, Reduce, Reuse, Recycle - un tikai un vienīgi šādā secībā (papildināts)

Skats no loga
Savu jauno blogu acīmredzami esmu uzsācis neīstajā brīdī - laikā, kad visi cepās par jauno prezidentu. Nu neko darīt.

Pirms dažām dienām gadījās paviesoties Zaļās jostas birojā, kur arī paspēju īsumā pastāstīt par savu ideju - mājsaimniecības projektu, uz ko saņēmu atbildi, ka tas jau esot tas pats, ko viņi cenšas cilvēkiem pavēstīt. Tā nu es aizdomājos un secināju, ka (vismaz no malas skatoties) tas tā gluži nav. Jā, tiek runāts par to, ka jāsamazina plastikāta maisiņu (un plastmasu vispār) patēriņš, ka nevajag piemēslot mežus un grāvjus, vajag izvēlēties videi draudzīgākus produktus, pārstrādāt atkritumus utt. Bet es neatceros, kad es būtu dzirdējis kādu sakām, ka ir iespējams dzīvot tā, ka atkritumi netiek radīti nemaz.

Par dzīvi bez atkritumiem

Dažādi vides jautājumi mani ir interesējuši jau sen, bet pavisam nesen nejauši uzskrēju kādai interesantai, vienkāršai (un ģeniālai?), atšķirīgai un gaužām loģiskai idejai, kā rūpēties par (savu) apkārtējo vidi.

Bet par visu pēc kārtas. Tā kā dzīvojam pilsētas centrā, mājā,  kur nav iespējas, piemēram, šķirot atkritumus, tādējādi kaut nedaudz ieguldot vides sakārtošanā, nezināju, ko tad īsti mēs varētu darīt, lai realizētu savas rūpes par vidi. Komposta kaudzi dzīvoklī Rīgas centrā arī neizveidosi. Protams, mēs nemetam baterijas atkritumu konteineros, bet speciālajās kastītēs, kas parasti atrodamas lielveikalos, pēc iespējas cenšamies izvairīties no plastmasas maisiņiem (īpaši kaitinoši mazie maisiņi, kuros lielveikalos tiek ievietots pilnīgi viss - no āboliem līdz pat zeķēm) un plastmasas iepakojumiem vispār (par tiem būs atsevišķs stāsts), pēc iespējas nemetam spuldzes (t.s. ekonomiskās) atkritumu konteineros (par to arī vēl ir atsevišķs stāsts), nemēslojam mežā vai uz ielas, nevajadzīgās mantas nododam labdarībai, bet ja mēs pavērojam, kādus atkritumu kalnus mēs radam katru nedēļu, ir skaidrs, ka ar to ir par maz.