pirmdiena, 2011. gada 11. jūlijs

Atsakāmies, samazinām un izmatojam atkārtoti - plastmasa

cafepress.com
Pirms nedēļas pie mums ciemojās draugi, kas brīnījās, ka mums ir tik mazs atkritumu spainis (burvīga tēma, par ko parunāties ar draugiem). Viņiem mājās esot lielais spainis, kurš teju vai katru dienu esot pilns. Mums mājās ir mazais 5L atkritumu spainis, kuru iznesam reizi 2 - 3 dienās. Tiesa, mums vēl ir atsevišķa 5L miskaste bērnu pamperiem, kas arī ik pa laikam (bet aizvien lēnāk) piepildās. Un tad es nodomāju, ka mums varbūt tiešām ir cerība sasniegt maksimālo mērķi - nulle atkritumu.

To, ka plastmasa ir naftas produkts un tādēļ jau pašos pamatos ir neveselīga, turklāt bojā ēdienu un dzērienu garšu, mēs jau noskaidrojām. Tātad pienācis laiks samazināt tās patēriņu, vai vēl labāk - atbrīvoties no tās pilnībā.


Līdz šim
Līdz šim plastmasa mājās nonāca kaudzēm, vienkārši kaudzēm - PET pudeles no dzērieniem, plastmasas sviesta paciņas, plastmasas olu pakas, plastmasas kastītes un plastmasas maisiņi no pilnīgi visiem produktiem - dārzeņiem, augļiem, maizes, gaļas, apģērba, rotaļlietām, no visa. Kādreiz pat banānus likām maisiņos. Un, lai neliktos par maz, pietrūkst tikai lielais iepirkumu maisiņš, lai varētu salikt iekšā visus mazos maisiņus. Ja vēl ir par maz, obligāti jāpaķer vēl līdzi arī otrs lielais maisiņš, ko kasiere pasviedusi. Nu gan ir pilns komplekts. Uh, ku labi!

Tagad
Lieki piebilst, ka bez lielajiem iepirkumu maisiņiem jau kādu laiciņu iztiekam pilnībā. Auduma maisiņi mums tagad ir vairumā un esam sevi izaudzinājuši, lai ejot iepirkties, mēs par tiem nekad neaizmirstu. Lai uzdevumu vienkāršotu, maisiņi ir gan mājās redzamā un pieejamā vietā, gan sievas rokassomiņā, gan manā mugursomā, gan mašīnā. Pārsvarā gan ejam iepirkties ar maisiņiem, kas ir mājās un tos nekad neaizmirstam.

Atsakāmies
Vienā no pirmajiem ierakstiem jau stāstīju, ka atteikšanās (refusal) ir pirmā un svarīgākā bez atkritumiem sastāvdaļa. Beidzot varu likt galdā arī kādu praktisku piemēru - esam pilnībā atteikušies gandrīz no visa, kas iesaiņots plastikātā un tamlīdzīgos materiālos - no visa veida dzērieniem PET pudelēs, veikalos safasētās gaļas, čipsiem, safasētām ogām utt. Jau vismaz divas nedēļas nekādi nevaram nopirkt šampinjonus, jo tos nekur nevar atrast sveramā veidā. Visos veikalos, kur iepērkamies, tie ir jau safasēti plastmasas vai putuplasta kastītēs. Bet vai mums tāpēc no tā ir kļuvis sliktāk? Nē. Gatavotie ēdieni garšoja ļoti labi arī bez tiem. Turklāt šampinjoni ir pilni ar pesticīdiem.

Samazinam
Tātad atsakoties no produktiem, kas ir iesaiņoti naftā, jau esam samazinājuši plastmasas atkritumu nonākšanu mūsu mājsaimniecībā. Vēl vairāk to esam samazinājuši arī paši neliekot pilnīgi visus produktus maisiņos - āboli, citroni, banāni, burkāni, paprika, ziedkāposti, sīpoli, tomāti - to visu var nogādāt mājās arī bez mazajiem maisiņiem. Tikai jāuzmanās, lai Rimi kasieres jūsu produktus nesabāž maisiņos, kamēr neskatieties. Kam tie vispār vajadzīgi? Higiēnai? Dārzeņi un augļi savā ceļojumā līdz lielveikalam ir pieredzējuši tik daudz, ka to pārripināšana pāri lielveikala letei bez maisiņa vairs neko nemainīs, ja vien tos mājās kārtīgi nomazgāsiet. Turklāt vasaras sezonā bieži iepērkamies tirgū, kur pa leti nekas nav jāripina. Tad varbūt, lai tie nesot mājās nesaspiestos? Vai plastmasas maisiņš tos pasargās no saspiešanās? Un būsim godīgi, salikt produktus maisiņā tā, lai tie nesaspiestos, nav tik grūti. Pat tomātus.

Izmantojam atkārtoti
Bet mazie maisiņi, kurus es tik ļoti ienīstu, šobrīd (pagaidām) izrādījušies tīri noderīgi, jo ir atsevišķi produkti, kurus bez maisiņa iegādāties tomēr ir sarežģīti. Piemēram ķirštomātiņus, vai sviesta pupiņas, jaunos kartupeļus un ābolus, kurus vasaras-rudens sezonā pērkam Centrāltirgū pie zemnieka, kamēr tas viss nav izaudzis vecāku dārzos. Tādēļ mūsu auduma maisiņos vienmēr ir līdzi mazie plastmasas maisiņi, kuros ievietot savus produktus. Taču tas nav ilglaicīgs risinājums, jo agri vai vēlu šie maisiņi nonāks atkritumos.

Šādā veidā pēdējā laikā retais maisiņš nonāk atkritumos, jo arī netīros maisiņus noskalojam un izmantojam atkārtoti.
Kāds jurists (to es uzsveru apzināti) mani gan sarunā pieķēra, teikdams: "Bet tai pat laikā Tu ej uz veikalu un pērc plastikāta maisiņus, kur izmest atkritumus." Taisnība! Bet, ja izdosies samazināt radītos atkritumus vēl vairāk, varēs arī sākt domāt par bioloģisko atkritumu maisiņu iegādi, jo maksāt vismaz 2 Ls par 10 maisiņiem nešķiet īpaši racionāli.

Nākotnē
Nākotnē, protams, plānots atbrīvoties no jebkādu plastmasas iepakojumu nonākšanas mājsaimniecībā, atrodot risinājumus, kā produktus nogādāt mājās savos daudzkārt atkārtoti izmantojamos iesaiņojumos. Pirmie soļi šajā virzienā jau ir veikti, bet par to, kādā no nākamajiem ierakstiem.

Un cik liela ir Jūsu miskaste un cik bieži to iznesat?

4 komentāri:



Unknown teica...

imho pornp-maksimās (XXX rated) ir šampinjoni no lielajām kastēm. Vismaz uz Jāņiem tur pirku. Uzmini gan, kur es viņus sabāzu?


Armands teica...

Tik ļoti man tos šampinjonus nevajag, lai pēc tiem speciāli brauktu uz Maksimu. Man pie mājas veikalu netrūkst un, ja viņiem nav Šampinjonu kastēs, tad paši vainīgi.
Pieņemu, ka sabēri naftas maisiņā, iespējams vairākos. Protams, ne līdzpaņemtos...


Inga teica...

Nē, nē, nē - mans plāns (kad izbeigsies maisiņi no iekrājumiem, kuros nesu miskasti)ir nevis iepirkt jel kādus - bio vai nebio atkritumu maisiņus, bet visu bērt pa tiešo spainī un, kā bērnībā, iet izbērt atkritumus no spaiņa, nevis darboties ar maisiņiem :)


Armands teica...

Sveiki, Inga!
Ideja ļoti laba. Pašam arī bija tāda pati doma. Vēl jo vairāk tādēļ, ka papētot situāciju ar bio-maisiņiem, izrādās, ka viss nav nemaz tik rožaini. Izrādās, to ražošana ir sarežģītāka un CO2 ietilpīgāka, nekā parasto plastmasas maisiņu ražošana un, lai tie sadalītos, tiem ir jānonāk kompostā, nevis vienkārši atkritumu izgāztuvē. Pretējā gadījumā sadalīšanās process ir ļoti ilgs un visam zūd jēga.
Mans plāns gan ir veidot kompostu, bet pie tā vēl ir krietni jāpiestrādā.