kas mūs tā audzinājis?

Savā pirmajā bez atkritumiem bloga ierakstā teicu, ka negrasos mainīt pasauli vai kādu mācīt, kā jādzīvo, bet pēc piektdienas vakara ir viena lieta, kuru man tomēr gribās pateikt.

Pirms dažām nedēļām draugs izteicās, ka esot noskatījies kādu filmu par atkritumu problēmām Indijā, kur cilvēki burtiski dzīvo paši savos mēslos. Pēc tās noskatīšanās rodoties jautājums, kādēļ vispār censties kaut ko darīt vides jomā un cepties dēļ pāris plastikāta maisiņiem, ja kaut kur relatīvi netālu to ik gadus tiek izmesti miljoniem tonnu?

Savukārt piektdien vakarā runājoties ar paziņu nācās jau kuro reizi dzirdēt slaveno teikumu par to, ka labāk par visām šīm problēmām neko nezināt, jo tad esot vieglāk dzīvot.

Abos gadījumos man rodas viens jautājums - kurš mums iemācīja tā domāt un dzīvot ar šādu attieksmi?! Kādēļ mums šķiet, ka ignorējot problēmu, tā atrisināsies pati no sevis? Turklāt, kurš ir teicis, ka mums ir jāatrisina tās problēmas, kas ir Indijā? Mūsu spēkos ir mainīt vidi ap sevi. Mēs varam mainīt savu mikrokosmosu. Mēs varam izdarīt savu izvēli un mums nav jāskatās uz to, kas notiek kādā citā pasaules malā un nav jācenšas nevienu mācīt. Jo vairāk mēs mainīsimies paši, jo vairāk mainīsies arī citi. Mums ir jāmaina savi paradumi un pasaule mainīsies mums līdzi.

Joprojām nevēlos nevienu mācīt, bet mani kaitinā, ja cilvēki saka, ka mums nav izvēles. Es savu izvēli esmu izdarījis un grasos mainīt to, kā esmu dzīvojis līdz šim, uz visiem laikiem.