Pēdējā laikā esmu noskatījies vairākas filmas par vides aizsardzību un tamlīdzīgām lietām, taču ir viena, kuru varu ieteikt noskatīties katram, kas to vēl nav redzējis - Food, Inc.
Par filmu uzzināju pēc tam, kad biju noskatījies Vides faktu 18. jūnija raidījumu, kuru TV biju palaidis garām. Izrādās, ka Vides faktiem ir savs Vimeo kanāls, kur var redzēt visus VF raidījumus.
Pēc dažu fragmentu noskatīšanās nodomāju, ka filmas būtība man ir skaidra un es ieraudzīšu kaut kādas baisas lietas, kas liks man kļūt par veģetārieti. Bet tā nenotika. Taču tā man lielā mērā atvēra acis. Tā liek man vēlreiz pārdomāt par manas dzīves vienu no vissvarīgākajām sastāvdaļām - pārtiku. Pārtika ir tas, kas ne tikai notur mūsu orgānus pie dzīvības. No tās ir atkarīga mūsu labsajūta un veselība. Taču mūsdienās cilvēki, šķiet, ir pilnībā par to aizmirsuši. Viņi labprātāk ēd lētu, zemas kvalitātes pārtiku un pieber kuņģi ar tabletēm, lai to kompensētu.
Pēc visas filmas noskatīšanās man galvā šaudās tik daudz domu, ka pat nezinu ar ko sākt.
Varbūt ar to, ka nekad mūžā vairs neiešu uz McDonalds. Jocīgi, ka pirms gadiem 14 es to jau vienreiz nozvērējos nedarīt. Toreiz biju Vācijā un pirmo reizi tiku nogaršot hamburgeri. Tā pretīgā sviestmaize man rokās izšķīda un kečups un visas parējās mērces man notecēja pa rokām, bet paēdis es galu galā tā arī nebiju. Aptuveni gadus 10 - 12 es pie šī solījuma arī pieturējos, bet nez kas mani dīdija tomēr aiziet uz kādu no šīm ēstuvēm. Kopš tā laika McDonalds un tamlīdzīgās ieskrietuvēs gadījās pabūt ik pa laikam - reizi 2 mēnešos varbūt. Tagad es zinu, ka tas ir uz visiem laikiem. Noskatieties filmu un jūs sapratīsiet kāpēc.
Kāds, protams, teiks - jā, bet tas taču ir tur, Amerikā. Līdz mums jau nekas no tā nenonāk. Ir tikai viens sīkums - McDonalds lepojas ar to, ka, lai kur jūs arī dotos, tas, ko jūs iegādāsieties viņu restorānos garšos pilnīgi vienādi - Rīgā, Milānā, Ņujorkā vai Tokijā. Jūsu čīzburgers visur garšos absolūti vienādi. Un McDonalds pat neslēpj to, kā tas tiek panākts - viss, kas tiek ielikts jūsu burgerī nāk no vienas un tās pašas vietas. Ļoti vienkārši. Viņi saka, ka tādā veidā tiek nodrošināta augstākā kvalitāte un svaiguma pakāpe (atvainojos, nesadzirdēju, no kurienes ceļo jūsu salāti un cik dienas tie pavada ceļā?). Man šeit gribētos teikt - beidziet tos ēst! Bet es jau nevienu negribu mācīt. Tomēr tiem, kam tomēr slinkums skatīties šo filmu, pastāstīšu, kādēļ es savu izvēli esmu izdarījis. Jo es nevēlos ēst gaļu no vistām, kas nekad nav redzējušas dienas gaismu un nespēj panest pašas savu svaru tālāk par diviem soļiem; es nevēlos ēst gaļu no lopiem, kas ir auguši saspiestībā, mēslos līdz ceļiem, piepumpēti ar antibiotikām un tiek baroti ar kukurūzu, kas nav lopu dabīgā barība; es nevēlos ēst gaļu no lopiem, kuru zarnu traktā ir neskaitāmas reizes vairāk E.Coli vīrusa baktēriju, salīdzinot ar pareizi barotiem lopiem; es nevēlos ēst gaļu, kura ir apstrādāta ar amonjaku, lai iznīcinātu E.Coli baktērijas. Lūk jums kvalitāte un svaigums! Ja jums ar to vēl ir par maz, lai Dievs stāv jums klāt, kad nākamo reizi uz turieni dosieties!
Bet nepārprotiet, filma nav tikai par McDonalds. Tā ir par ASV pārtikas industriju kopumā, galvenokārt par gaļu un to, kā tā ir pārvērtusi visu tirgu. Nekad nebūtu domājis, ka ir tik ļauni. Milzu korporācijas, kas kontrolē lielāko daļu tirgus un pret kurām cilvēki ir bezspēcīgi. Vai varbūt tomēr nē? Ja neko nemainīsim, mēs nonāksim tur pat. Noskatieties!
Bet ir arī labās ziņas. Viena no tām ir tā, ka dzīvojam Latvijā un mums tomēr vēl ir izvēle. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa lopiņu kas ganās pļavās, tiek izvesta uz ārvalstīm, jo Latvijas iedzīvotāji nav spējīgi samaksāt par šādas kvalitātes gaļu, pie mums, šķiet, neviens vēl nebaro lopus ar tīru kukurūzu.
Otra labā ziņa ir tā, ka pasaule jau tagad sāk mainīties, jo cilvēki saprot, ka tā nevar turpināties. Tādēļ, ja jums ir iespēja tikt pie kāda pazīstama zemnieka gaļas un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem tā vietā, lai to iegādātos lielveikalos, iesaku neslinkot un šādu iespēju izmantot. Iespējams aiztaupīsiet sev un saviem bērniem daudzus rēķinus par medikamentiem un ārstiem.
Filmā uzzināsiet arī par to, kādēļ mēs varam būt priecīgi par to, ka neļāvām Latvijā audzēt ģenētiski modificētu pārtiku un kādēļ Ārnijs (lasi: Švarcenegers) ir vēl lielāks riebeklis, nekā tas pēdējā laikā tiek apgalvots ziņās.
Filmā uzzināsiet arī par to, kādēļ mēs varam būt priecīgi par to, ka neļāvām Latvijā audzēt ģenētiski modificētu pārtiku un kādēļ Ārnijs (lasi: Švarcenegers) ir vēl lielāks riebeklis, nekā tas pēdējā laikā tiek apgalvots ziņās.
Un noskatieties filmu! Sāciet ar Vides faktiem un tad filmu.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru