pirmdiena, 2011. gada 20. jūnijs

Kādus 'atkritumus mēs pērkam' un kur tie paliek (2. daļa)

Šajā ierakstā gribēju turpināt par to, kādus atkritumus tad mēs radam savā mājsaimniecībā un sadzīvē vispār. Patiesībā jau biju visu uzrakstījis, bet sākot to visu pārlasīt pašam palika garlaicīgi.

Gribēju rakstīt par dažām pozīcijām, par kurām bieži vien pat neaizdomājamies kā par atkritumiem. Piemēram, par to, kādā veidā un cik daudz CO2 mēs saražojam, bet zem tā ir tik daudz lietu, ka tās praktiski nav iespējams uzskaitīt.
Lai ko mēs arī nolemtu darīt/lietot/pirkt mazākos apjomos, mēs, visticamāk, samazināsim CO2 izmešus, jo tie ir praktiski katrā produktā, ko ikdienā lietojam, jo bez CO2 nav iespējams uzražot neko. Tieši tādēļ samazināt CO2 izmešu daudzumu ir tik vienkārši - patērējot mazāk elektroenerģijas, mazāk braucot ar auto, vairāk pārdomājot un plānojot savus pirkumus un nepērkot lietas, kuras mums pat īsti nav vajadzīgas. Šo uzskaitījumu varētu turpināt gandrīz mūžīgi. CO2 izmešu daudzumu var samazināt pat ēdot mazāk gaļas. Vai ir vēl kāds, kas tagad nezina, ka tas ir viens no pasaulē visnetīrākajiem pārtikas produktiem? Lai saražotu 1kg gaļas, tiek vidēji radīti 5kg CO2. Interesanti, bet kamēr rakstīju šo te, mēs jau gandrīz nedēļu (šķiet neapzināti) esam nodzīvojuši pārtiekot tikai no veģetārām maltītēm. Veģetārs ēdiens pats par sevi mūsu mājsaimniecībā nav nekas neparasts, bet nedēļu... Nez, vai tas ir šīs apziņas rezultātā vai tomēr pie vainas vasara, kad neko smagu negribas. Viens gan ir skaidrs - par veģetārieti es nekad nekļūšu, bet turpmāk pilnīgi noteikti vairāk novērtēšu veģetāriešu ieguldījumu vides tīrībā.
Tas pats stāsts attiecas arī uz ūdeni. Nav iespējams uzražot kādu preci, bez ūdens līdzdalības. Papīru, pildspalvu, ledusskapi, apavus utt. Pat pudeli dzeramā ūdens nevar uzražot bez ūdens. Un runa nav par to ūdeni, kas nonāk pudeles iekšpusē. Galvenā problēma ir tā, ka šis ūdens bieži vien neattīrīts nonāk upēs un ezeros, no kuriem nāk saldūdens krājumi, kurus paši pēc tam lietojam pārtikā. Vai arī tas nonāk kanalizācijā, kura ir piegāzta ar visbaisākajām ķimikālijām, kādas vien varam iedomāties, un ar kurām attīrīšanas iekārtu baktērijas vairs netiek galā, kas nozīmē to, ka ūdens nonāk atpakaļ apritē netīrāks un tas kļūs aizvien dārgāks, jo tāds kļūs arī attīrīšanas process. Es nekādā gadījumā negribu apgalvot, ka paši esam svētie, bet pēdējos gados cenšamies lietot tikai Frosch produkciju, kura ir videi draudzīgāka un tai ir pieņemama cena, taču iespējams, ka tuvākajā nākotnē arī šajā ziņā mūsu mājās ir gaidāmas pārmaiņas. Bet mēs nekad neesam lietojuši tādus produktus kā Cillit Bang un tamlīdzīgus spridzekļus ar laika degli. Come on, cilvēki, kas pie joda ir jūsu tualetēs un kanalizācijās, ja ir jālieto kaut kas tāds?! Ak jā, jums tur viss ir apaudzis ar to ļauno zaļo baktēriju koloniju. Nu ja.

Fakts ir tāds, ka samazināt savu ietekmi uz vidi ir gaužām vienkārši - mēs to darām katru reizi pieņemot lēmumus.

0 komentāri: