trešdiena, 2011. gada 31. augusts

Par kaķiem u.c. mājlopiem

Dienu dienā pārdomājot, kā ikdienā varētu radīt vēl mazāk atkritumus, ienāca prātā, ka varbūt varētu arī mājdzīvnieka uzturēšanu padarīt videi draudzīgāku. Pirmajā brīdī gan šķita, ka mūsu runcis īsti nekādus atkritumus nerada, ja neskaita barības iesaiņojumu, kaķu smilšu iesaiņojumu un pašas smiltis (lietojam cementējošās, kas diemžēl nav ne ekoloģiski, ne arī veselīgi). Tā kā mūsu kaķis ēd tikai profesionālo sauso barību, tad man pagaidām nav padoma, kā atbrīvoties no barības iesaiņojuma (ja kādam ir idejas, kur dabūt kvalitatīvu barību beramā veidā, esmu gatavs uzklausīt). Smiltis vienmēr ir iesaiņotas kartonā, kas ir relatīvi viegli utilizējams. Tomēr atradās viena pozīcija, kuru bija iespējams uzlabot.

ceturtdiena, 2011. gada 25. augusts

Video ceturtdiena - Addicted to Plastic

Šķiet, ka vienā no iepriekšējiem ierakstiem izteicos mazliet neskaidri un izpalika arī secinājums, kā rezultātā radās dažs labs pārpratums attiecībā uz to, ko tad es ar to īsti gribēju pateikt, tādēļ paskaidroju - galvenais, ko gribēju pateikt ir tas, ka mēs esam kļuvuši par vienreizlietotāju (jeb nopērc un izmet) sabiedrību un lielāko daļu atkritumu, kas nonāk poligonos un dabā sastāda tieši produktu iesaiņojums, galvenokārt plastmasa.  Tādēļ eko produktu lietošana vien neko nespēs glābt, ja vien to iesaiņojums netiks minimizēts, padarīts videi daudz draudzīgāks, izmantots atkārtoti un/vai pārstrādāts. Tas ir ražotāju uzdevums, taču der atcerēties, ka milzu korporācijas nesāks kustināt savas resnās pēcpuses, kamēr cilvēki nesāks izrādīt pretestību.

ceturtdiena, 2011. gada 18. augusts

Mazās piektdienas tīkla atradumi

Vakar nācās kārtējo reizi ciest no pagātnes grēkiem. Likās jau, ka no visām nevajadzīgajām mantām esmu daudz maz atbrīvojies, tomēr ik pa laikam atrodas kaut kas, ko nevar ne pārdot ne arī kādam atdot par brīvu un ir vienkārši jāizmet mēslainē, jo tādas lietas Latvijā neviens arī nepārstrādā.

Bet ne par to runa. Atkal jau tuvojas nedēļas nogale un atkal esmu apkopojis šo to interesantu.

Par to, ka Eko Getliņi ir izveidojuši komposta kaudzi, es padzirdēju jau kādu laiciņu atpakaļ, bet man tika stāstīts, ka tas netiek nekā lietderīgi izmantots un visas gāzes, kas rodas kompostēšanas procesā, tā arī izkūp gaisā. Izrādās, ka nē. Getliņos ganās aitas, audzē tomātus, ražo elektroenerģiju un siltumu. Lūk šādi projekti man patīk.

otrdiena, 2011. gada 16. augusts

Eko, peko; bio, šmio...

Varētu domāt, ka, ja reiz esmu kļuvis (vai kļūstu) par apzinīgu vides draugu, tad tā sauktie eko/bio produkti man noteikti ir absolūtā topā. Tā vis nebūs. Reizēm gan iegādājos videi draudzīgus produktus, bet esmu pret tiem pietiekami skeptisks, jo monētai, kā parasti, ir divas puses.

Neņemot vērā to, ka šo produktu cena bieži vien ir pārspīlēti augsta tikai tādēļ, ka būt zaļam taču ir tik mūsdienīgi, un neņemot vērā arī to, ka tādi apzīmējumi kā bio, eko, dabīgs utml. Latvijā (par ES nezinu), cik man zināms, nekā netiek reglamentēti, un tādēļ tos var (un tie tiek) karināti klāt pilnīgi visam - kosmētikai, pārtikai, apģērbam, automašīnām (ņemsim par piemēru mūsu pašu Dzintara kosmētiku, kas sevi aktīvi pozicionē tirgū, kā  biokosmētikas ražotāju), bez tā visa ir vēl kas. Ir lietas, pie kurām mēs jau esam tik ļoti pieraduši, ka ikdienā par tām pat neaizdomājamies, bet iegādājoties šādus produktus tām būtu jāpievērš ne mazāk vērības, kā tam, ko šis produkts satur. Reti kurš aizdomājas par to, ka tie ir iesaiņoti plastmasā, kas ir ražota no naftas un kas, visticamāk, nonāks kopējos atkritumos. Reti kurš arī aizdomājas, cik daudz CO2 tiek radīts, lai tos uzražotu un nogādātu līdz veikalam, vai cik daudz saldūdens tiek patērēts ražošanā. Cik daudzi gan pirms kāda produkta iegādes painteresējas, kāda ir uzņēmuma vides politika un kā tā izpaužas praksē?

ceturtdiena, 2011. gada 4. augusts

Zemnieku tirdziņi jeb kāpēc ir svarīgi pirkt vietējo produkciju

foto: A. Jansons

Par tās sauktajiem zemnieku jeb lauku labumu tirdziņiem jau daudzkārt un daudz kur ir runāts, bet man tomēr šķiet, ka par tiem var runāt atkal un atkal, jo tie vēl nav gana populāri, kaut gan tajos var atrast īstas pērles, kuras nav atrodamas ne lielveikalā, ne Rīgas tirgus laukumos.

Pastāstīšu par dažiem, kurus pēdējā laikā esmu apmeklējis.

Zemnieku tirdziņš pie t/c Spice.
Iegriezos tajā pirms pāris nedēļām. Tirdziņš izvietots stāvlaukumā starp abām ēkām un atrast to nebūs grūti. Šķiet, ka jau kādā rakstā minēju, ka labākā delikatese, ko tur atradu, bija Latvijā audzētu bullīšu desa. Nebija lēta, bet vismaz no īstas gaļas un sasodīti garda. Bet tas, protams, nebija viss. Atradīsies kaut kas katrai gaumei - ogas, siers, žāvējumi, zivis utt. Ja neko nejaucu, tirdziņš notiek katru piektdienu (no 13:00 - 19:00) un sestdienu (no 10:00 - 17:00). Informācija dažādos avotos gan ir mazliet atšķirīga.