Neņemot vērā to, ka šo produktu cena bieži vien ir pārspīlēti augsta tikai tādēļ, ka būt zaļam taču ir tik mūsdienīgi, un neņemot vērā arī to, ka tādi apzīmējumi kā bio, eko, dabīgs utml. Latvijā (par ES nezinu), cik man zināms, nekā netiek reglamentēti, un tādēļ tos var (un tie tiek) karināti klāt pilnīgi visam - kosmētikai, pārtikai, apģērbam, automašīnām (ņemsim par piemēru mūsu pašu Dzintara kosmētiku, kas sevi aktīvi pozicionē tirgū, kā biokosmētikas ražotāju), bez tā visa ir vēl kas. Ir lietas, pie kurām mēs jau esam tik ļoti pieraduši, ka ikdienā par tām pat neaizdomājamies, bet iegādājoties šādus produktus tām būtu jāpievērš ne mazāk vērības, kā tam, ko šis produkts satur. Reti kurš aizdomājas par to, ka tie ir iesaiņoti plastmasā, kas ir ražota no naftas un kas, visticamāk, nonāks kopējos atkritumos. Reti kurš arī aizdomājas, cik daudz CO2 tiek radīts, lai tos uzražotu un nogādātu līdz veikalam, vai cik daudz saldūdens tiek patērēts ražošanā. Cik daudzi gan pirms kāda produkta iegādes painteresējas, kāda ir uzņēmuma vides politika un kā tā izpaužas praksē?
Dažādas bio/eko bodes mums tagad ir atrodamas teju vai uz katra stūra. Un droši vien, ka tas ir labi, jo tās palīdz veidot cilvēkos apziņu, ka vide ir jāsaudzē. Tomēr vēl ir daudzi, kam šķiet, ka būt videi draudzīgam nozīmē iegādāties par ekoloģisku nodēvētu trauku mazgājamo līdzekli un patērēt to kā parasti. Bet nevajadzētu sevi maldināt ar domu, ka kaut kas, ko mēs mūsdienās ikdienā lietojam, ir patiešām videi draudzīgs. Ir tikai videi draudzīgākas lietas un viss, ko mēs varam darīt, ir samazināt savu ietekmi uz vidi. Taču, manuprāt, pērkot to, kas mums tiek pasniegts kā ekoloģisks produkts, nekas daudz nemainās. Tas varbūt ietekmēs mūsu katra kā indivīda veselību, bet ne planētas veselību kopumā, jo visi šie produkti ir iesaiņojumā un lielākā daļa no tiem nonāk atkritumu izgāztuvēs. ASV 40% no atkritumiem, kas nonāk poligonos, sastāda dažāda veida iesaiņojums. Pie mums tas, visticamāk, ir krietni vairāk, tā kā atkritumu pārstrāde vēl joprojām ir zīdaiņa autiņos.
Tai pat laikā tie paši jau minētie eko produkcijas veikaliņi kā arī paši šīs produkcijas ražotāji ir tie, kas rada cilvēkos nepareizu priekšstatu par to, kas ir videi draudzīgs. Un izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs - it's all just business. Šiem uzņēmumiem galvenais uzdevums ir nodrošināt sev peļņu, kas pārsvarā nozīmē to, ka viena acs ir pastāvīgi jātur pievērta. Vēl viens piemērs - Bio Lemonāde, ko pirms neilga laika aktīvi tirgū bīdija Dabas Dobe. Un kas jūsuprāt pēc šīs limonādes izdzeršanas notiek ar bundžiņu (tos dažus frīkus, kas to ieliek savā sekcijas plauktā, neņemsim vērā)? Kāds tur bio, eko vai fair trade? Tas pats ir ar "Baltais" Eko jogurtu, kas salīdzinoši nesen nonāca veikalu plauktos. Arī tas ir iepakots naftas trauciņā, kurš turklāt ir nomaskēts ar kartona apvalciņu un apdrukāts ar glītiem zaļiem burtiem, kas cilvēkiem asociējas ar kaut ko ekoloģisku. Cepuri nost, mārketinga ļaudis te ir pastrādājuši godam, bet ne vairāk.
Ekoloģisks manā skatījumā, pirmkārt, ir pašaudzēta un vietēja ražojuma produkcija. Taču tā kā visu pašam izaudzēt retajam ir pa spēkam, tad vislabāk, ja nepieciešamās lietas var nopirkt no kāda sīkzemnieka, kura saimniecība ir aiz jūsu mājas stūra. Bet man nav arī nekas iebilstams pret iepirkšanos zemnieku tirdziņos, kaut arī tajos bieži vien ir produkcija, kas tiek gatavota lielām tautas masām, kas automātiski (bez izņēmumiem) pazemina kvalitāti. Tas tomēr ir daudzkārt labāk kā iepirkties lielveikalā. Ekoloģiskāk, manuprāt, ir arī iegādāties izlejamo vīnu līdzpaņemtā pudelē, nekā pirkt veikalā bio vīnu. Tieši to šodien arī izdarīju. Vīns bija gards, bet padārgs priekš viengadīgas jaunas suliņas, tādēļ būs vēl jādodas meklējumos.
Tieši tādēļ lielākā daļa dažādo eko produktu nekad tā īsti nav izraisījuši manī interesi. Un tie, kuriem tas tomēr izdevās, drīz vien arī tiks aizstāti ar videi vēl draudzīgākiem, jo ne viss ir zelts, kas spīd.
Tai pat laikā tie paši jau minētie eko produkcijas veikaliņi kā arī paši šīs produkcijas ražotāji ir tie, kas rada cilvēkos nepareizu priekšstatu par to, kas ir videi draudzīgs. Un izskaidrojums tam ir ļoti vienkāršs - it's all just business. Šiem uzņēmumiem galvenais uzdevums ir nodrošināt sev peļņu, kas pārsvarā nozīmē to, ka viena acs ir pastāvīgi jātur pievērta. Vēl viens piemērs - Bio Lemonāde, ko pirms neilga laika aktīvi tirgū bīdija Dabas Dobe. Un kas jūsuprāt pēc šīs limonādes izdzeršanas notiek ar bundžiņu (tos dažus frīkus, kas to ieliek savā sekcijas plauktā, neņemsim vērā)? Kāds tur bio, eko vai fair trade? Tas pats ir ar "Baltais" Eko jogurtu, kas salīdzinoši nesen nonāca veikalu plauktos. Arī tas ir iepakots naftas trauciņā, kurš turklāt ir nomaskēts ar kartona apvalciņu un apdrukāts ar glītiem zaļiem burtiem, kas cilvēkiem asociējas ar kaut ko ekoloģisku. Cepuri nost, mārketinga ļaudis te ir pastrādājuši godam, bet ne vairāk.
Ekoloģisks manā skatījumā, pirmkārt, ir pašaudzēta un vietēja ražojuma produkcija. Taču tā kā visu pašam izaudzēt retajam ir pa spēkam, tad vislabāk, ja nepieciešamās lietas var nopirkt no kāda sīkzemnieka, kura saimniecība ir aiz jūsu mājas stūra. Bet man nav arī nekas iebilstams pret iepirkšanos zemnieku tirdziņos, kaut arī tajos bieži vien ir produkcija, kas tiek gatavota lielām tautas masām, kas automātiski (bez izņēmumiem) pazemina kvalitāti. Tas tomēr ir daudzkārt labāk kā iepirkties lielveikalā. Ekoloģiskāk, manuprāt, ir arī iegādāties izlejamo vīnu līdzpaņemtā pudelē, nekā pirkt veikalā bio vīnu. Tieši to šodien arī izdarīju. Vīns bija gards, bet padārgs priekš viengadīgas jaunas suliņas, tādēļ būs vēl jādodas meklējumos.
Tieši tādēļ lielākā daļa dažādo eko produktu nekad tā īsti nav izraisījuši manī interesi. Un tie, kuriem tas tomēr izdevās, drīz vien arī tiks aizstāti ar videi vēl draudzīgākiem, jo ne viss ir zelts, kas spīd.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru