ceturtdiena, 2011. gada 14. jūlijs

Mainam iepirkšanās paradumus

foto: rct.lv
Uzreiz jāteic, ka iepirkšanās iespēju ziņā mums ir ļoti paveicies ar to, kur dzīvojam. Ar kājām mums ir viegli sasniedzami veseli četri regulārie iepirkšanās punkti, tādēļ ir salīdzinoši viegli pieturēties pie bez atkritumiem plāna. Iepērkamies mēs pamatā veikalā Rimi (Origo), veikalā Stockmann, Mildas tirdziņā un Centrāltirgū, tādēļ, kaut gan netiekam gluži pie lauku labumiem no zemnieka, kas audzē burkānus aiz mūsu lauku mājas stūra, izvēles iespējas mums ir gana labas. Iespējams vislabākais papildinājums mūsu iepirkšanās vietu sarakstā ir pagājušā gada vasarā atvērtais Mildas tirdziņš.


Līdz šim
Te, protams, nav daudz, ko stāstīt. Esam visēdāji, tādēļ, lai arī centāmies ēst pēc iespējas veselīgāk, pirkām visu - gaļu Rimi un Maksimas veikalos, čipsus, cepumus, konfektes, desas, cīsiņus, krabju nūjiņas, saldējumu, sausās brokastis, garšvielas paciņās utt. Tā varētu turpināt gandrīz mūžīgi. Iepirkāmies haotiski un spontāni, bieži braucām uz t.s. hipermārketiem un uz vietas domājām, ko tad mums īsti vajag. Bieži vien sapirkāmies tik daudz, ka paši nebijām spējīgi visu apēst un produkti bieži bojājās un bija jāizmet.
Tagad
Daudz ko savos iepirkšanās paradumos sākām mainīt jau agrāk. Vairāk uzmanības veselīgākam un daudzveidīgākam uzturam sākām pievērst tad, kad gaidījām pirmo dēlu, tomēr visradikālākās pārmaiņas ir notikušas pavisam nesen.

Viss tepat pie durvīm
Ja reiz viss vajadzīgais ir mums tik tuvu, tad esam pārstājuši braukāt pa hipermārketiem un lielākoties iepērkamies jau četrās minētajās tirdzniecības vietās. Tādā veidā ietaupām degvielu (neradām CO2), bet pats svarīgākais ir tas, ka mēs ietaupām milzum daudz laika. Tā vietā, lai dotos atpūtā pie dabas, cilvēki jau tagad ir pieraduši doties ekskursijās uz lielveikaliem un pavadīt tur gandrīz pusi dienas. Kā gan lai es to nezinātu, ja paši tā darījām. Braucām uz Alfu. Kāda Velna pēc? Tagad izstaigāt maršrutu Centrāltirgus - Stockmann - Rimi - Mildas tirdziņš aizņem daudz mazāk laika, kā aizbraukt uz tuvāko lielveikalu.

Skaidrs plāns un iepirkumu saraksts
Nākamā lielā pārmaiņa, ko tikko esam ieviesuši, ir iepirkumu saraksts. Nekad vairs nepametam māju bez tā. Protams, lai varētu sastādīt iepirkumu sarakstu, ir skaidri jāzina, ko tad ēdīsim. Lai atvieglotu domāšanu, esam izveidojuši sarakstu ar pamatēdieniem, lai var pašpikot, ja nekas īsti nenāk prātā.
Sākotnēji nebiju domājis, ka iepirkumu saraksts mums dos tik daudz priekšrocības:

1. vairs neveicam spontānus pirkumus, kas ļauj:
    • tērēt mazāk vai tik pat, pērkot kvalitatīvākus un dārgākus produktus;
    • nopirkt tieši tik daudz, cik nepieciešams, lai nekas nepaliktu neapēsts, nesabojātos un nebūtu jāizmet;
    • starp spontānajiem pirkumiem ļoti bieži bija dažādi našķi. Nu tā vairs nav.
2. ietaupām laiku, jo skaidri zinām, ko pirksim un uz kurām tirdzniecības vietām jādodas;
3. nesam mājās mazāk atkritumus, jo zinām, kuros veikalos mēs no tiem vislabāk varam izvairīties;
4. ēdam daudzveidīgāk un veselīgāk, jo nepērkam visu laiku vienas un tās pašas lietas, kuras automātiski krāvām ratiņos, aizbraucot uz lielveikalu.

Starp citu, mūsu iepirkumu saraksti top uz papīra lapas, kas bija pielikta klāt balvai, ko saņēmu no Zaļās jostas, kad uzvarēju Twitter izlozē. Uz lapas bija daži padomi zaļākam dzīvesveidam un tie bija uzdrukāti uz otrreiz pārstrādāta papīra. Tātad šis papīrs izdzīvo jau trešo dzīvi. Un pa pāris mēnešiem A4 lapa vēl joprojām nav izbeigusies, jo sarakstus taisu tieši tik lielus, cik nepieciešams - maziņus.

Nekādu iesaiņojumu = veselīgāka pārtika
Iepriekšējā rakstā jau minēju, ko darām, lai pēc iespējas izvairītos no dažādiem, pārsvarā plastmasas, iesaiņojumiem. Bet kā tas ietekmē to, ko pērkam? Vai varbūt - kā tas ietekmē to, ko nepērkam? Neliels sarakstiņš ar lietām, kas dēļ sava iepakojuma un satura aizvien retāk vai nemaz vairs nenonāk mūsu iepirkumu maisiņos:
  • Rimi un Maksimas safasētā gaļa. Patiesībā šajos veikalos vairs nepērkam nekādu gaļu dēļ tās ārkārtīgi zemās kvalitātes, nemaz nerunājot par to, ka maltajā gaļā gaļas tikpat kā nav nemaz. Esmu redzējis un aptaustījis celulozi Līgatnes papīrfabrikā. Ja tai pievienotu garšvielas un uzceptu kotletes, tās neatšķirtos no kotletēm, kas ceptas no Rimi maltās gaļas. Starp citu, arī baumas par to, ka šo veikalu gaļa varētu būt padsmit vai pat vairāk gadus veca, nav nemaz tik nepatiesas. Gaļu pērkam Stockmann, kur tā pārsvarā tiek iesaiņota papīrā, vai Mildas tirdziņā, kur ar pārdevējiem var sarunāt, lai to nesaliek vairākos maisiņos. Turklāt esam samazinājuši gaļas patēriņu.
  • Lielveikalu tīklos nopērkamās desas un cīsiņi. Cīsiņu iepakojums aizņem pusi mūsu mazās miskastes, turklāt tajos gandrīz nav gaļas, toties ir vismaz 10 e-vielas. Nesen biju aizbraucis uz tirdziņu pie t/c Spices. Nekā daudz tur nav, tomēr var atrast dažas labas lietas. Tā es tiku pie Latvijas pļavās audzētu bullīšu desām. Nav lēts prieks, bet var taču nenopirkt kādu no tām briesmīgajām ķīniešu rotaļlietām un tā vietā iedot bērnam nogaršot īstu desu, vai ne? Pirmajā brīdī, kad pagaršoju, apmulsu, jo īsti nesajutu garšu. Tad sapratu, ka tas tādēļ, ka tajā visticamāk nav garšas pastiprinātājs - nātrija glutamāts - un visas pārējās e-vielas, kuras tiek pievienotas tad, ja desā nav gaļas un kuru dēļ visas desas garšo vienādi. Bullīšu desai garša parādījās. Gaļas garša.
  • Cepumi un citi saldumi. Nē, ne jau tāpēc, ka kāds dānis palaida baumas par mūsu cepumu neveselīgumu. Palasiet e-vielu sarakstu, kas ir iekšā veikala cepumos. Turklāt ir vēl arī iesaiņojums. Labāk našķējamies retāk, bet ar mājās gatavotām lietām. Par laimi, Sabīne ir gana laba pavāre, lai ar to problēmu nebūtu.
  • Dzērieni PET pudelēs. Ne Cola, ne Spraitiņš un pat ne kvasiņš. Divas lietas - iesaiņojums un saturs - ne viens ne otrs nav labs. Nu labi, kvasiņš ir garšīgs un izlejamo Iļģuciema kvasu varam dabūt Mildas tirdziņā.
  • Čipsi - tas pats stāsts, kas ar PET pudelēm un to saturu.
  • Garšvielas paciņās. Tās tagad pērku Centrāltirgū, kur dodos ar saviem trauciņiem.
Šo sarakstu varētu turpināt ilgi, bet domāju, ka pamatideja ir skaidra. Protams, ir lietas, kuras ir grūti pilnībā izslēgt no iepirkumu saraksta, kā piemēram saldējumu, šokolādi vai kafiju. Bet zinot to, ka saldējums sastāv par ~ 60% no gaisa, ~ 20% no ūdens un atlikušie ~ 20% ir ēdamā masa, tad es bez tā varu ļoti labi iztikt. Un šokolādi var nopirkt arī papīra iesaiņojumā. Kafija sveramā veidā gan parasti ir neprātīgi dārga. Atliek to pirkt lielākos iesaiņojumos, lai samazinātu izmestā iepakojuma daudzumu.

Varam justies laimīgi, ka daudzi labumi, kas nonāk mūsu galdā nāk no laukiem, no mūsu vecāku dārziem, un šogad esam nolēmuši izveidot arī krājumus ziemai, paši izaudzējot un sasaldējot dažādus dārzeņus un ogas, lai ziemā būtu kur smelties tik ļoti vajadzīgos vitamīnus. Varu tikai to pašu ieteikt ikvienam, kam ir tāda iespēja.

3 komentāri:



RitaGri teica...

Sveiki!
Nonācu te, pateocoties Elīnai un viņas svētdienas "avīzei".
Izlasīju visu, prātā sāku šķirot, ko es daru un nedaru, ievērojot 4R.
Konkrēts jautājums.Kur Latvijā vēl var iegādāties Frosch produkciju? Tuvākās pilsētas Drogās tā jau sen nav pieejama, arī citur nav manīta...


Armands teica...

Sveiki!
Paldies par jautājumu. Ar Frosch produkcijas iegādi tiešām ir mazliet čābīgi, bet atrast var. Lielā izvēlē tā parasti ir veikalos Prisma (Dominā un Riga Plaza), Sky un vismaz kādreiz šis tas no viņu produktiem bija atrodams arī "būvmateriālu" veikalos - Depo, K-Rauta, iespējams, arī b/n Kruši utml.
Bet, ja sekosi līdzi blogam, varbūt izdosies iztikt arī bez tiem. Vismaz tāds ir mūsu plāns. ;-)


Inga teica...

Sveiks :)
Jā, tiešām darbojos līdzīgi - vien man tuvumā pieejamais ir Imantas mazais tirdziņš, tajā arī parsvarā iepērkamies :)
Turklāt - cenšos ņemt līdzi ne tikai iepirkumu tašu, bet arī savus mazos maisiņus un kartupelīšus, tomātus u.c., ko parasti tirgotājs iesver maisiņā, salieku tajos. Pa šiem gadiem maisiņu taču sakrājies vesela atvilktne...